Ja man kāds jautātu, kas ir mana svētvieta numur viens un uz kurieni jābrauc smelties spēku, es bez īpašas vilcināšanās atbildētu – jūra! Sanāk, ka ne tikai uz mani, bet acīmredzot arī lielo vairumu citu cilvēku, kuri dodas uz jūru arī tajā laikā, kad tur nevar nedz sauļoties, nedz peldēties, iedarbojas jūras īpašais pievilkšanas spēks. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no mūsu prātam pieejamās un akceptējamās informācijas, spēcīgi darbojas intuīcija, sajūtas, kas skaidri un nepārprotami signalizē – tev jādodas turp! Atliek vien paļauties un sekot… Tikai raksta tapšanas gaitā uzzinu, kas tad ‘’tehniski’’ veido šo ‘’maģiju’’ un kāpēc arī jūras krastu diezgan droši var saukt par svētvietu…
Kas īsti pelnījis saukties par svētvietu?
Nav tādas vienojošas, visaptverošas definīcijas par to, kas tad īsti ir uzskatāms par svētvietu. Zinātnieki joprojām par to vēl strīdas J! Varbūt arī tāpēc bieži vien sarunvalodā tiek lietots jēdziens ‘’enerģētiski spēcīga vieta’’, ‘’spēka vieta’’. Bioenerģētikas eksperts un svētvietu pētnieks Dainis Ozoliņš uzskata, ka primāri var runāt par divu veidu - dabas un cilvēka radītām – svētvietām. Dabas radīta svētvieta gandrīz vienmēr saistīta ar āderēm, kādu ģeoloģisko anomāliju vai zemes lūzumiem. Parasti tajā ir kāds ģeoloģisks objekts, piemēram, kalns, avots, ūdenskritums, akmens, ala vai savdabīga izskata koks, jo attiecīgās vietas enerģētika ir radījusi vai pievilkusi šo dabas objektu.
Enerģētisko vietu tīkls pastāv neatkarīgi no cilvēka. Latviju šķērso, piemēram, ģeoloģiskā lūzuma zona no Liepājas uz Alūksni, caur kuru no zemes nāk dažādi enerģētiski starojumi, kas var dažādi ietekmēt cilvēku. Tāpat Latvijā eksistē zemes magnētiskā lauka anomālijas zonas, kuras var atstāt ietekmi uz cilvēka apziņu. Viena no šādām zonām atrodas Kocēnu novadā, mītiem apvītā, par vienu no Latvijas nozīmīgākajām svētvietām uzskatītā, Zilākalna apkaimē. Tomēr ne katra enerģētiskā vieta ir svētvieta. Svētvietā var un tiek veiktas rituālas vai kultiskas darbības (ugunsrituāls, gadskārtu svētku svinēšana vai meditācija.) Ir enerģētiskas vietas, kurās kaut kāda iemesla dēļ šis darbības nevar veikt (piemēram, tās nav cilvēkam fiziski pieejamas).
Savukārt cilvēku radītās svētvietas, piemēram, dievnami, ar savām vibrācijām, tostarp lūgšanām, pastiprina jau esošās vietas vibrācijas, dabas enerģija saplūst ar cilvēka enerģijām, un vieta kļūst vēl spēcīgāka. Tā kā daudzas baznīcas uzceltas vai nu seno svētvietu tuvumā vai pat to vietā, jau no dabas saņemot enerģētiski spēcīgas vietas statusu, bet ar cilvēku līdzdarbošanos šīs vietas enerģija tiek vēl vairāk pastiprināta.
Kur un kā meklēt?
Svētvietu meklēšanu vajadzētu sākt ar savu tuvāko apkaimi, jo svētvietu tīkls ir pa visu Latviju. Sev tuvāko svētvietu katrs var atrast 10-20 minūšu jeb 3-4 km attālumā no savām mājām, pārliecināts Dainis Ozoliņš. Taču, lai svētvieta patiešām būtu ‘’svētvieta’’ priekš katra konkrētā indivīda, ir jāsakrīt vairākiem parametriem. Vispirms – cik un vai vispār konkrētā vieta rezonē ar attiecīgo cilvēku, vai cilvēks kaut ko var tajā sajust, varbūt var meditēt vai nonākt sev neikdienišķā stāvoklī. Tas, ka kāds cits ir pilnīgā sajūsmā vai apgarots no kādas vietas apmeklējuma, vēl nenozīmē, ka tā būs pārējiem. Otrkārt, kāds ir cilvēka mērķis, ko viņš grib sasniegt, apmeklējot konkrēto svētvietu. Ja cilvēks vienkārši meklē jaunus iespaidus, kaut ko interesantu, tad droši vien jauni iespaidi būs atrodami lielākajā daļā vietu. Taču, ja cilvēks meklē dziļāku rezonansi un vēlas sajust, ka patiešām saņem enerģiju vai piedzīvo kādas dziļākas transformācijas, visticamāk, katrā vietā tas nenotiks. Turklāt vietas mēdz pastiprināt to, kas ir pašā cilvēkā, tādēļ vienā un tajā pašā vietā cilvēki var justies ļoti dažādi.
Rīgas un Pierīgas svētvietas
Lai cik paradoksāli sākumā varētu šķist, vietas, kuras būtu saucamas par svētvietām, atrodamas arī Rīgā, tādēļ pieņēmums par tuvākās svētvietas esamību 3-4 kilometru radiusā attiecināms uz gandrīz jebkuru vietu. Dainis Ozoliņš kā enerģētiski spēcīgas vietas Rīgā bez īpašas vilcināšanās min vairākas. Piemēram, Dzegužkalns Pārdaugavā, kas, iespējams, ir sena svētvieta, citādi cilvēki tur nesvinētu Jāņus. Iespējams, šajā vietā bijuši seni kapi. Ziepniekkalnā – Ēbelmuižas parks ar seniem ozoliem. No cilvēku radītām svētvietām tiek minētas Vecās Ģertrūdes baznīca, Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca, Torņakalna baznīca un tās teritorija. Raksta autore savulaik dzirdējusi trāpīgu nostāstu, saistītu ar Rīgas Sāpju dievmātes Romas katoļu baznīcu, kas atrodas blakus Valsts prezidenta pilij. Šo dievnamu padomju laikā regulāri esot apmeklējis kādreizējais aktieris un režisors, latviešu teātra dižgars Eduards Smiļģis, lai smeltos spēku un enerģiju. Un tās viņam nav trūcis, iespējams, pateicoties arī šim konkrētajam dievnamam.
Rīgai tuvākā apkaimē enerģētiski spēcīgas vietas, kas būtu uzskatāmas par svētvietām, ir Doles sala, Mūku kalniņš (agrāk bijis pilskalns), kas atrodas starp Salaspili un Saulkalni. Daugmales pilskalns, Daugmales senču kalniņš, kā arī Klaņģukalns, pa ceļam uz Daugmali, kreisajā pusē aiz HES.
Cilvēks ‘’svētvietu’’ var radīt pats jeb nonākšana alfa stāvoklī
Ne jau vienmēr ir iespējams doties uz tuvāko svētvietu vai enerģētiski spēcīgo vietu un, visticamāk, ne vienmēr to arī vajag, lai rastu mieru un nomierinātu prātu. Cilvēks svētvietu var radīt pats, nonākot meditatīvā - alfa stāvoklī. Alfa stāvoklī smadzeņu dominējošās elektromagnētiskās svārstības palēninās aptuveni par pusi no savas parastās frekvences. Tas notiek pirms aizmigšanas naktī un pamošanās no rīta. Alfa stāvoklī normalizējas asinsspiediens, stabilizējas pulss, atslābinās saspringtie orgāni un visā organismā ieplūst vitalitāte. Ķermenis un prāts ir nomierināts, sliktas domas pa galvu nelēkā. Jebkuras svētvietu būtība ir cilvēkam palīdzēt nonākt alfa stāvoklī. Svētvietā netiek pielūgti svētvietas objekti, tie ir tikai līdzekļi vieglākai alfa (meditatīva) stāvokļa sasniegšanai, tāpēc svētvietu nozīmīgumu nevajadzētu pārspīlēt. Cilvēks, nedaudz patrenējoties, pats spēj radīt alfa stāvokli jebkurā vietā un jebkuros apstākļos – pat vistrakākajā troksnī vai stresa situācijā. Alfa stāvoklī cilvēks var savienoties ar Visumu, Dievu, cilvēkam atveras durvis uz augstāko dievišķo pasauli.
‘’Vispārējā šķīstītava’’ – jūras krasts
Tomēr, kas gan būtu, ja visi, kas gribētu, varētu nonākt alfa stāvoklī ikvienā brīdī jebkurā vietā? Kas tad rudenī, kad koku galus sāk iekrāsot neredzamā zelta ota, dotos uz Siguldu vai Pokaiņiem? Kas priecātos par skaisto un tīro jūras krastu? Rīkstnieks Māris Zvaunis uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji var būt laimīgi par to, ka mums gar visu jūras piekrasti (no Klaipēdas līdz Igaunijai) vijas zelta vija – uzvelvējums, 500 metru līdz 1 kilometra plats pacēlums, kas veido tādu kā aizsardzības joslu. Par zelta viju runā arī tautasdziesmas: ‘’Vij, Dieviņi, zelta viju visgarāmi jūras mal..’’ Papildus zelta vijas neredzamajam spēkam uz cilvēku sevišķi labvēlīgi iedarbojas nemitīgi kustīgais jūras ūdens, kas no enerģētiskā viedokļa ir daudz vērtīgāks par stāvošu ūdeni. Kā zināms, ūdens stihijas loma cilvēka eksistencē vispār ir īpaša - 4/5 zemeslodes klāj ūdens, aptuveni 70% cilvēka organisma veido ūdens – visa informācija ir ierakstīta ūdenī, ūdens attīra, uzlādē, dod, paņem prom, atceras… Turklāt ūdens viļņu mijiedarbībā veido īpašu strukturējumu, kas ir īpaši labvēlīgs cilvēkam. Trešais jūras maģiskais elements ir smiltis – attīrītas, izskalotas kā izmazgāta linu drēbe. Smiltis veido sīki kristāliņi. Latvijas smiltīs ir daudz sasmalcināta kalnu kristāla un sasmalcinātu pusdārgakmeņu, kam piemīt dziednieciskas īpašības. Līdz ar to jūras krastu var saukt par ‘’vispārējo šķīstītavu’’, jo krasts nepārtraukti tiek notīrīts un nav iedomājama labāka vieta, kur smelties spēku, attīrīties. Māris Zvaunis pārliecināts, ka jebkura vieta mūsu piekrastē ir enerģētiski spēcīga. Ir gan vietas, kas ir īpašākas par pārējām, piemēram, pie Plieņciema, kur vislabāk var redzēt dolomīta slāņus, tomēr katram noteikti būs sava īpašā vieta…
Aglona – starptautiski atzīta svētvieta
Runājot par enerģētiski spēcīgām vietām, kuras ir apzinājis un ar savu klātbūtni pastiprinājis cilvēks, vispirms noteikti minama Aglona. Visa Aglonas apkaime ir ļoti enerģētiska - Cirīšu ezers, uz kura salas ir bijusi sena kulta vieta, arī Rušona ezerā uz salas ir svētvieta ar upurakmeni. Turpat netālu atrodas arī Madelāna pilskalns. Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs uzskata, ka Aglona Latvijā ir svētvieta numur viens, tā ir gan Vatikāna, gan Latvijas valsts atzīta kā starptautiska svētvieta. Katru gadu svētceļnieki dodas kājām uz Aglonu no visām Latvijas malām, uz Tautas Krustaceļu 14. augusta vakarā un uz galveno svētku dievkalpojumu 15. augustā tur parasti sapulcējas ap 50 000-60 000 cilvēku, kas apliecina, ka cilvēki turp dodas smelties spēku un iedvesmu tālākai dzīvei. ‘’Svētvietās parasti dabas skaistums papildina dievišķo klātbūtni un palīdz to labāk izdzīvot. Nonākot svētvietā, cilvēks atraujas no ikdienišķās kņadas un rūpēm un atveras dievišķajai klātbūtnei, ļaujot tai piepildīt to problemātisko jomu, kuru vēlamies atvērt palīdzībai no augšienes,’’ vērtē arhibīskaps. Viņš gan uzskata, ka skaistākās un enerģētiski spēcīgākās dabas vietas nebūtu pareizi saukt par svētvietām. Tas bijis raksturīgs mūsu senčiem, kamēr viņi vēl nebija kristianizēti – dažādu dabas veidojumu pielūgšana un īpašas enerģētikas tiem piedēvēšana. ‘’Kristiešu pieredze ir tāda, ka Dievs pirmām kārtām darbojas caur Viņa atklātā Vārda pasludināšanu un rituālām darbībām, kas aktualizē šeit un šobrīd tos Viņa darbus, kas ir norisinājušies cilvēces vēsturē. Mēs saucam šīs darbības par sakramentiem. Bez tam Dievs ir klātesošs caur sakrālajiem attēliem un formām. Tie ir kā logs, caur kuru spīd dievišķās gaismas atblāzma,’’ savu redzējumu tēlaini pamato Zbigņevs Stankevičs.
Lai kā arī būtu, kam mēs ticētu, kam sekotu, mums katram ir un būs savas īpašās vietas, kuras tikai mēs paši, ja patiesi vēlēsimies, sajutīsim kā īpašas, spēcinošas, iedvesmojošas neatkarīgi no citu ieteikumiem. Iespējams, tās laika gaitā var mainīties atkarībā no apstākļiem, notikumiem, vērtībām, iegūtās pieredzes. Jebkurā gadījumā Latvijā to ir bezgala daudz – atliek vien gribēt tajās pabūt, sekot savai intuīcijai, sirdsbalsij un izvēlēties… Lai izdodas!
Daiņa Ozoliņa svētvietu TOP:
Cilvēku radītā: Vecā Ģertrūdes baznīca Rīgā
Dabas:
· kāda klints Kautraku gravu rezervātā (nosaukums apzināti netiek precizēts) Gaujas Nacionālā parka teritorijā
· Sietiņiezis Gaujas krastos netālu no Valmieras
· Mazsalacas dabas parks un klintis
· Braslas upes klintis (piekļūt var tikai ar laivu)
· Tilgaļu Vandzenes akmens, lielākais Kurzemē
· Piltiņkalns pie Drustiem
Māra Zvauņa svētvietu TOP:
Cilvēku radītie: zelta ķēde - dubultpilskalnu sistēma Saulkalne-Mežotne-Tērvete-Nigrande-Krote kā pamats vienādmalu trīsstūrim ar virsotni Engures pilskalnā, vērstu uz Nordkapu; visi pilskalni.
Rīgā - Operas un baleta teātris ar skvēru, Vērmaņdārzs, Bastejkalns, Esplanāde, Nacionālais teātris, Brīvības piemineklis.
Dabas: Daugava ar saviem lokiem; Baltijas jūra; avoti, īpaši Ķeveles, Saltavotu un Šlokenbekas; Zilaiskalns; Āžakalns; Dainukalns
Zbigņeva Stankeviča dievnamu un skaistāko dabas vietu TOP:
Dievnami (cilvēku radītie): Aglona, Sv. Meinarda sala, Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca, Sv. Jēkaba katedrāle (viens no senākajiem Latvijas dievnamiem), Sv. Franciska baznīca un Sāpju dievmātes baznīca.
Dabas:
· Ventas rumba,
· Ērģeļu klintis pie Cēsīm,
Pūrciema Baltā kāpa Kurzemē
Raksts nedaudz savādākā versijā publicēts žurnāla ''I'mPerfect'' 2017.gada decembra numurā.
